Ar daudz putu viņi iztīrīja Epes ebreju ģimeņu klupšanas akmeņus un atkal padarīja redzamāku moto "Viens cilvēks - viens akmens - viens liktenis". Skolēni mazās grupās devās uz Merschstraße, Oststraße un Wilhelmstraße.
Skolēni ir ne tikai rūpējušies par akmeņiem, bet arī saglabājuši dzīvu atmiņu par ciešanām, ko izraisīja ebreju sieviešu, vīriešu un bērnu deportācijas un slepkavības. Tādējādi mākslinieka Guntera Demniga veidotie klupšanas akmeņi mūsu skolēniem ir kļuvuši par "dzīvās vēstures" daļu, jo tie ir kļuvuši par neatņemamu skolas ikdienas dzīves sastāvdaļu. Klupšanas akmeņi liek paklupt par mūsu vēstures briesmīgajiem notikumiem un ir kļuvuši par ciešanu un atzinības simbolu.